Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis (partija "Reģionu Alianse"), kurš vienlaicīgi ir arī Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības prezidents, 17.aprīlī rakstiski vērsās pie LR Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ar iesniegumu, kurā lūdz "nepieļaut Romualda Ražuka līdzdalību Saeimas komisijās, apakškomisijās un darba grupās par jautājumiem, kas skar Ķemeru sanatoriju".
"Vai tas nav absurdi un gana neētiski, ka Romualds Ražuks, kurš kā bijušais Jūrmalas mērs ir tieši vainojams tajā, kas tagad notiek Ķemeros, tagad ir uzņemies būt par galveno Ķemeros notiekošā vērtētāju un pat izmeklētāju?" iesniegumā retoriski vaicā Māris Dzenītis.
"2010.gada 1.septembrī, kad Romualds Ražuks vēl bija Jūrmalas domes priekšsēdētājs, tikai viņam zināmu iemeslu dēļ, viņš vienpersoniski, nesaskaņojot to ar parējiem Domes deputātiem, parakstīja dīvaino līgumu, kurš formāli kalpoja par iemeslu, lai tiktu pabeigta Ķemeru sanatorijas privatizāciju," iesniegumā atgādina Māris Dzenītis.
"Ja nebūtu bijusi šī Romualda Ražuka patvaļa, kuras dēļ, atgādinu, viņš savulaik zaudēja savu amatu, tad Ķemeru sanatorijas nebūtu kļuvusi par apšaubāmu investoru privātīpašumu, kā tas ir tagad, savukārt Jūrmalas domei būtu saglabātas rīcības un kontroles iespējas," skaidro Māris Dzenītis.
"Kā redzams no Romualda Ražuka 2010.gada 1.septembrī parakstītā līguma, tur nav Jūrmalas domes deputātu deleģējuma parakstīt šādu līgumu un atsauces uz kādiem pašvaldības dokumentiem, līguma laušanas nosacījumi, strīdus izskatīšanas kārtība, konkrēta identificējama rīcības plāna. Šis līgums ir sastādīts tā, lai nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu Jūrmalai. Nu tas ir noticis," konstatē Māris Dzenītis.
"Taču, vērojot nu jau Saeimas deputāta un Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Romualda Ražuka šogad publiski sacīto, piemēram laikraksta „Diena” rakstu „Ražuks: Rūpīgi sekosim, lai Ķemeru sanatorijas komplekss netiktu izsaimniekots” (10.04.2013), izriet, ka tagad, būdams pārvēlēts jaunā amatā, Romualds Ražuks izvērtēs procesa tiesiskumu kopā ar viņa vadītās komisijas pieaicināto ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu," neizpratni par ētikas normu neievēšanu un interešu konflikta ignorēšanu pauž Māris Dzenītis.
Māris Dzenītis arī ir izbrīnīts par to, ka tieši Romualds Ražuks ir tas, kurš rosina izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, “kāpēc radušies un joprojām pastāv draudi zaudēt šo unikālo kultūrvēsturisko pieminekli”. Māris Dzenītis to vērtē kā augstākas raudzes nekaunības un neētiskas rīcības piemēru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru