Lai novērstu palu plūdu apdraudējumu Jūrmalai, arī turpmāk ir tikpat aktīvi jātīra gultne Lielupes grīvā. Līdz šim paveiktais ir uzskatāms piemērs, kā var mazināt plūdu apdraudējumu, taču ir bažas, ka birokrātijas un nesakārtotās likumdošanas dēļ šī darba turpinājums var būt apdraudēts," uzskata Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis, kurš vienlaicīgi ir arī Lielupes ostas valdes loceklis un Lielupes upju baseina apgabala konsultatīvās padomes loceklis.
"Aizvadīto trīs gadu laikā aktīvi attīrot Lielupes gultni tās grīvā, ir izdevies mazināt palu plūdu apdraudējumu Jūrmalai, turklāt arī cituviet Lielupes krastos plūdi šogad bija ievērojami mazāki nekā daudzviet Latvijā, jo ledus Lielupes grīvai viegli izgāja cauri un nesastrēga, kā tas iepriekš bija piedzīvots. Ja visus aizvadītos gadus gultne nebūtu tīrīta, tad, iespējams, šogad Lielupe būtu tāpat pludojosi kā 2010.gadā, kad ūdens sastrēgums iespaidoja ne tikai Jūrmalu, bet tā sekas bija jūtamas pat Jelgavā," stāsta Māris Dzenītis.
"Tagad, kamēr plūdi un to sekas, kā arī iespējamie risinājumi vēl ir sabiedrības un valdības rūpju lokā, ir svarīgi pieņemt saistošos un reāli izpildāmus lēmumus. Jo pieredze taču rāda, ka tiklīdz plūdi vairs nebūs mediju dienas kārtībā, jau ātri piemirsīs par tiem, un arī plūdu apdraudējuma novēršana tiks uzskatīta par nevajadzīgiem tēriņiem," aicina Māris Dzenītis.
Māris Dzenītis atgādina, ka 2010.gadā Lielupes dziļums grīvā bija vien 0,4-1,2m. Ledus negāja prom un ūdens krājās, appludinot vietas līdz pat Jelgavai un vēl aiz tās. Pēc 2010.gada plūdiem grīvas gultne tiek tīrīta un ir izveidots 30m plats un 4m dziļš kuģu kanāls, kas vienlaicīgi nodrošināja arī neierobežotu ūdens caurplūdi un ledus iziešanu jūrā.
"Jā ieguvēji bija arī kuģotāji, un, protams, ieguva arī Jūrmalas pilsēta. Taču, vai Jūrmala viena pati bija atbildīga par tik dārgiem un tik plašam reģionam aktuāliem darbiem? Domāju, ka nē! Te bija jābūt sadarbībai ar valsts insitūcijām!" uzskata Māris Dzenītis.
"Bet šobrīd valsts ne tikai nepalīdz, bet pat liek šķēršļus. Piemēram, Jūrmalai atteica ES struktūrfondu finansējumu Lielupes gultnes tīrīšanai, jo, kā izrādās, ierēdņi uzskata, ka tā nav "atbilstoša MK noteiktajām pretplūdu aktivitātēm". Jo noteikumos, lūk, rakstīts, ka finansējums ir paredzēts pretplūdu inženierbūvēm, bet tīrīšana, redz, neesot būve. Kad tīrīšanu pārsaucām par kuģa kanālu, tad atruna bija, ka kuģa kanāls ir ostas infrastruktūra nevis pretplūdu būve," satraukts ir Māris Dzenītis.
Māris Dzenītis norāda, ka dīvainas ir arī vides pārraugu prioritātes. Šogad grīvas tīrīšana ir apdraudēta, jo vēl joprojām nav izdevies atrisināt jautājumu par to, kur novietot izraktās smiltis. Līdz šim tās bēram vietā, kur bija paredzēts uzcelt molu Lielupes ietekā, bet tagad Lielrīgas vides pārvaldē tiek spriest par to, ka šīs smiltis būtu jāaizved aiz 12 jūras jūdzēm jūrā, tādējādi gultnes tīrīšanu vairākkārtīgi sadārdzinot," stāsta Māris Dzenītis, vienlaicīgi neizprotot, kas vides pārraugiem ir būtiskāks - plūdu apdraudējums vai formālas prasības.
"Iepriekš Liepupes gultne nebija tīrīta 15 gadus. Ledlauzis upes grīvā nespēja ienākt, tāpēc ledus sastrēgumu varēja likvidēt tikai spridzinot ledu, tādējādi nodarot postījumus ne tikai dzīvībai ūdenī, bet bija arī blakus efekti, jo pēc spridzināšanas upes grīva pavirzījās sāņus, nograužot daļu no Piejūras dabas parka Buļlu salas virzienā. Kā redzams, nolaidība un bezdarbība var videi nodarīt daudz lielāku ļaunumu," norāda Māris Dzenītis.
"Ļoti ceru, ka šobrīd, kad vēl sabiedrības spiediena dēļ tiek meklēti risinājumi ne tikai esošo plūdu seku novēršanai, bet arī nākotnes plūdu mazināšanai, izdosies pieņemt saprātīgus lēmumus, kas vērsti uz rezultātu ilgtermiņā, nevis formālus un tikai pirmsvēlēšanu gaisotnei piemērotus," aicina Māris Dzenītis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru