“Latvijas Televīzijas raidījuma “De Facto” sižets par Kupravā aizkar ļoti aktuālu tēmu, taču virspusējā aplūkojuma dēļ var rasties nepareizs priekšstats arī par manu vainu vai pat ieinteresētību šādā notikumu secībā,” komentē uzņēmējs Māris Dzenītis, kurš ir arī Jūrmalas deputāts ("Reģionu alianse"), un pašvaldību vēlēšanu tuvumā nevēlas būt nepatiesi apvainots.
Uzņēmumā SIA “Lateast”, kuram raidījums “De Facto” pārmet ES līdzfinansējuma saņemšanu, bet darbības neuzsākšanu, Māris Dzenītis kopā ar kolēģi Māri Niedru bija vien mazākuma akcionāri, kuri neietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību.
“Kupravā notikušajā es sevi saredzu nevis kā ieguvēju. Kopā ar kolēģi Māri Niedru esmu šajā projektā zaudējis ieguldītos līdzekļus. Jā, sevi mierinot, esmu nodefinējis šos ieguldījumus par pazaudētiem, kā to arī telefoniski teicu intervijā žurnālistam. Tomēr tā ir liela nauda, un es ļoti ceru, ka tas uzņēmums sāks darboties tā, kā bija to bija savulaik solījis. Esmu tajā ieinteresēts vairāk nekā jebkurš cits,” skaidro Māris Dzenītis.
“Tas bija 2008.gadā, kad manis vadītais “Nemo holdings” galvoja par SIA “Lateast” kredītu “Nordea” bankā. Tā kā SIA “Lateast” šo kredītu atdot nespēja, tāpēc “Nemo holdingam” nācās šo kredītu cedēt, tādējādi man kopā ar kolēģi Māri Niedru sanāca būt par vislielākiem zaudētājiem no šī pagaidām neveiksmīgā projekta,” norāda Māris Dzenītis.
“Kā mazākuma akcionārs esmu ļoti pasīvi šobrīd iesaistīts Kupravā notiekošajā, taču cik zinu, nav tur arī tā, kā tas “De Facto” sižetā bija attēlots. Jā, tur ir arī veci un nestrādājoši padomju laika korpusi, arī vecas un neizmantotas noliktavas, kuras tik emocionāli tika izrādītas sižetā. Taču turpat blakus ir arī “normāla izskata” cehi, kur nevis cauri svilpo vējš, bet gan tās ir noslēgtas telpas, kuras pieslēgtas signalizācijai, un turpat uz vietas arī atrodas tās iepirktās iekārtas,” precizē Māris Dzenītis.
“Uzskatu, ka uzņēmumam Kupravā joprojām ir liels potenciāls. Savulaik šī projekta iniciatori mani pārliecināja līdzdarboties tieši tāpēc, ka tur ir tādi izejvielu - māla krāvumi, kuri pieteiktu vēl vismaz 10 gadiem. Un šīs biznesa projekts man tolaik likās ļoti perspektīvs. Pietrūka mārketings un prasmīga menedžmenta,” atceras Māris Dzenītis.
“Savulaik man piederošās un veiksmīgi strādājošās metālrūpnīcas “KMM Metāls” darbinieki palīdzēja ražotni Kupravā iedarbināt. Atceros, kā tika saražota pirmā produkcija. Tur bija arī mans pienesums. Taču, kā izrādījās, ļoti slikti strādāja uzņēmuma vadība, jo nebija noorganizējusi produkcijas noietu. Bet par māla granulu produkcijas noieta problēmām lai runā citi, tie, kuriem par to bija jāatbild toreiz un arī tagad,” uzskata Māris Dzenītis.
Māris Dzenītis pieļauj, ka pastiprinātā interese par šo projektu varētu būs saistīta arī ar ieinteresētību uzņēmumam atbrīvoties no kredītsaistībām pret “Nemo holdingu”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru