Māris Dzenītis,
Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents,
Latvijas Kūrurtpilsētu acociācijas priekšsēdētājs,
Jūrmalas domes deputāts (Reģionu alianse)
Valdībai šobrīd ir iespēja labot pirms 15 gadiem privatizācijas procesā pieļautās kļūdas un nodemostrēt savu varēšanu, reāli palīdzot Jūrmalai un visai Latvijas kūrortu industrijai, atsavinot no iepriekšējiem īpašniekiem nemakulīgi apsaimniekotos Ķemeru sanatorijas īpašumus.
Lai glābtu Ķemeru sanatoriju, valdībai būtu steidzami savā īpašumā jāpārņem un jānodod Jūrmalas pašvaldībai, Ķemeru sanatorija, kurortpoliklīnika, sanatoriju "Līva", 12 minerālūdens urbumi u.c. Jūrmalā vēl neiznīcinātie, atlikušie kūrortresursi, kuri šobrīd atrodas arābu pseidoinvestoru īpašumā.
Ierosinu atsavinātos īpašumus nodot Jūrmalas pašvaldības īpašumā, kas savukārt piemeklētu starptautiski atzītu operatoru un atdzīvinātu kūrortu Ķemeros.
Jūrmalas vietējie uzņēmēji pašu spēkiem nav spējīgi finansiāli pacelt Ķemeru kūrortu. Kā redzams, to nespēja arī tie ārzemnieki, kuri 14 gadus baroja vien ar tukšiem solījumiem.
Vienīgais risinājums ir kopīgiem spēkiem, Jūrmalas pašvaldībai cieši sadarbojoties ar valdību, tai skaitā VARAM, EM, KM, atrisināt Ķemeru ēku un būvju piederību. Tikai šādi var iedot grūdiens Ķemeru kūrorta un veselības tūrisma attīstībā.
Teritoriāli otra lielākā Latvijas pilsēta Jūrmala nav piemērota rūpniecības attīstībai. Vienīgais stratēģiskais attīstības virziens ir kūrorts. Tieši tāpēc ir tik svarīga Ķemeru sanatorijas atjaunošana. Ķemeru sanatorijas komplekss ir kā pilsētveidojošs uzņēmums, kas iedos vilkmi arī citiem mazākiem pakalpojumu sniedzējiem Ķemeros un cituviet Jūrmalā.
Piektdien, 21.septembrī man bija iespēja Ķemeros klātienē tikties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, Jūrmalas mēru Gari Truksni, kā arī ar Privatizācijas aģentūras valdi. Es jau iepriekš daudzkārt esmu aicinājis valsts amatpersinām pievērst Ķemeriem lielāku vērību. Labi, ka vismaz šobrīd ir sapratne, ka ir nepieciešama steidzama un izlēmīga rīcība.
Ja valdība nereaģēs zibenīgi, tad mēs varam sagaidīt vēl ne vienu vien ugunsgrēku un arhitektūras pieminekļu bojāeju. Šobrīd objekti ir pamesti, atstāti bez apsardzes un apkures, tai skaitā arī sanatorijas jau restaurētā daļa ar biblioteku un grāmatām tajā. Atgādinu, ka šogad 19. jūlijā kūrortpoliklīnikas daļā jau bija ugunsgrēks un patreiz ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, valsts un it īpaši pašvaldības policijai nākas patrulēt pastiprinātā režīmā, lai novērstu vandālismu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru