Māris Dzenītis precizē, ka vairāku Latvijas pašvaldību vēlme saņemt kūrorta statusu neuzliktu finansiālas saistības valstij, bet tikai ilgtermiņā regulētu pašvaldību attīstību. Ar kūrorta statusa ieviešanu tiktu precīzi noteikti kritēriji, lai konkrētā teritorija atbilstu kūrortu statusam.
“Kūrorta statuss ir instruments, ko izmantot pašvaldību mērķtiecīgai attīstībai kūrortu jomā, kūrortu stratēģiskā pilsētplānošanā, kūrortu mārketingā, kurortoloģijas (balneoloģijas) izglītības programmas izstrādāšanā un ieviešanā,” kūrorta statusa nepieciešamību skaidro Māris Dzenītis.
Bez “Tūrisma likuma” grozījumiem kūrorta jomā, nevar tikt veikti grozījumi arī Aizsargjoslu likumā, kurš šobrīd ir atvērts, un kurā varētu tik atjaunots Pants: Kūrortu aizsargjoslas. Normatīvo aktu sakārtošana veicinātu uzņēmējdarbības un investīciju vides stabilu attīstību, plānveidīgu un ilgtspējīgu veselības tūrisma produktu veidošanu un attīstību.
Māris Dzenītis ir neizpratnē par LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas līdzšinējo vilcināšanos. Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis vilcināšanu nenoliedz, jo savā atbildes vēstulē Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas valdes priekšsēdētājam Mārim Dzenītim 19.aprīlī rakstīja, ka likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” plānots iekļaut komisijas sēdes darba kārtībā, tiklīdz komisijā būs pabeigts darbs pie “augstākas prioritātes likumprojektiem un jautājumiem”.
Savā atbildes vēstulē Vjačeslavs Dombrovskis raksta, ka “Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir viena no aizņemtākajām Saeimas likumdošanas komisijām. Tās tuvāko sēžu darba kartībā ir paredzēti vairāki patiešām neatliekami un svarīgi jautājumi - kā tādi minami, piemēram, jautājums par “Rail Baltica” projekta ieviešanas gaitu, likumprojekti “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, “Būvniecības likums” u.c. Tuvākajā laikā komisijai būs jāizskata arī ar enerģētikas nozari saistītie jautājumi.”
Tas gan netraucē komisijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim rakstīt arī to, ka “Komisija apzinās tūrisma (uz īpaši veselības tūrisma) svarīgumu tautsaimniecībā un to, ka tūrisms ir viens no vadošajām eksporta nozarēm, kā arī to, ka veselības tūrismā piedāvātie produkti ir īpaši konkurētspējīgi."
Māris Dzenītis atgādina, ka Latvijas stratēģiskie tūrisma attīstības ekonomiskie mērķi ir palielināt uzturēšanās ilgumu un samazināt sezonalitāti. Arī Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā veselības tūrisms ir atzīmēts kā stratēģiskais tūrisma veids, jo ir produkts ar augstu pievienoto vērtību.
“Izmantojot ārstu augsto profesionalitāti un zināšanas, veselības tūrisms piesaista maksātspējīgos tūristus. Tas pozitīvi ietekmē vispārējo veselības aprūpi un ar to saistīto pakalpojumu kvalitāti. Veselības tūrisms mijiedarbojas ar daudziem pakalpojumiem, tai skaitā restorāniem, tūrisma kompānijām, gidiem, izklaidi, veikaliem, taksometriem u.c.” veselības tūrisms priekšrocības uzskaita Māris Dzenītis, īpaši akcentējot arī Latvijai tik būtisko sezonalitāti, jo Veselības tūrisms var tik izmantots un ir pieejams visu gadu, ar zemu atkarību no laikapstākļiem un konkrētas sezonas.
Latvijas Kūrortpilsētu asociācija ir vairāku Latvijas kūrortu dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā. Kā Latvijas kūrorti biedrības mājas lapā ir uzskaitītas Jūrmala, Ogre, Salacgrīva, Saulkrasti, Sigulda, Carnikava un Līgatne.
Plašāk par Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju var lasīt http://www.latvijaskurorti.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru